Aug. 13th, 2024 @ 10:39 am (no subject)

Esmu atpakaļ no atvaļinājuma. Visu atvaļinājuma laiku gulēju līdz desmitiem. Tagad laukos forši tas, ka tur ir tas salaboties - lielais dīvāns, kā arī viena istabiņa, no kuras maksimāli ir izvākti krāmi (nu, tur vēl, protams, stāv septiņdesmito gadu lenšu magnetofons, gadus trīsdesmit nelietots (domāju - arī vairs neejošs) skaņas pastiprinātājs un viena tikpat veca skanda, kā arī septiņdesmito gadu čemodāns, krievu ražojuma skaņas pults, bet nu tie ir sīkumi (kurus es vismaz drusku novācu nost no acīm). Toties pēdējā tīrīšanas reizē aizvācām no sienas tur esošos vecos plakātus, kas tur stāvēja vairākus gadu desmitus. Brāļiem, protams, par to neko neteicām. Viņi pagaidām - jau pusgads pagājis - arī nav neko teikuši. Bet nu ir drusku bēda ar to, ka mamma un es - mums tās vecās lietas bojā nervus, kamēr brāļiem - tās ir kaut kādas relikvijas vai kas tāds. Un kā panākt kompromisu - lai abām pusēm būtu labi, es tiešām nezinu. Turklāt tās relikvijas jau visu laiku krāj putekļus, bet visa tīrīšana jau ir uz mammas vai maniem pleciem.

Vēl es veicu ģenerāltīrīšanu virtuvē, vannas istabā, mūsu lielajā gaitenī - tur prasās nokrāsot no jauna sienas, vannas istabā arī uzlikt jaunu siltā ūdens boileri (vislabāk tādu, kuru varētu apsildīt gan no mūsu apkures sistēmas, gan nepieciešamības gadījumā arī pieslēgt pie elektrības. Bet tur, cik saprotu, esot baigās problēmas ar tā novietošanu. Jo meistari piedāvā tādu likt pie sienas, bet mums iepriekšējo tētis ir pielicis pie griestiem, jo sienas neesot tik izturīgas. Meistaru, kas būtu gatavs darīt tā, kā viņi grib, tā arī nav izdevies atrast, tāpēc mums tur jau ilgāku laiku nav siltā ūdens.

Tā arī pa lielam pagāja tas mans atvaļinājums. Jā, es, protams, vēl uzstājos vietējā festivālā. Un vienu dienu mēs ar brāļa draudzeni bijām aizbraukuši uz pilsētas peldvietu (tā bija forša un sakopta un nebija arī īpaši daudz cilvēku) un pēc tam aizgājām uz vienu no nedaudzajām pilsētas ēstuvēm - bija ok, bet cenas īpaši neatšķīrās no tām, kas Rīgā.

Labākais ir tas, ka es pavadīju visai daudz laika ar mammu. Man vispār viena no mīļākajām laika pavadīšanām ir kopā darīt kaut ko jēgpilnu - tas cilvēkus satuvina vairāk nekā daudz kas cits. Vēl mēs kopā drusciņ paskatījāmies Olimpiskās spēles un viņas mīļāko seriālu - Mīlas viesulis (es to skatos tad, kad esmu atvaļinājumā laukos - iepriekšējā reizē kaut kādam vīrietim dēls cēla nost sievu, bet tagad tam pašam vīrietim ir parādījusies kaut kāda liela meita, par kuras eksistenci viņš tik nesen uzzinājis - viss, kā seriālos pienākas). Priecājos, ka mammai ir kaut kas, kas viņai patīk. Ļoti mīlu savu mammucīti, lai viņai vēl daudzi laimīgi un veselīgi gadi priekšā.
About this Entry
Aug. 13th, 2024 @ 02:26 pm (no subject)
Šogad laimēju divus aliņus no brāļiem. Vienu - par to, ka Vanzovičs bija pirmais, kas dziedāja dziesmu "Mazā" - ļoti, ļoti skaista dziesma - viena no manām mīļākajām. Man ļoti patika tieši jaunajā versijā - Latte izpildījumā.
Otru alu dabūju par to, ka pareizi atcerējos, kad mēs kā grupa dabūjām krēslu kā specbalvu no Osvalda Zvejsalnieka.

Bet citi alkoholiskie dzērieni man mājās stāv ilgi. Varbūt būs jāpaņem pāris pudeles vīna, kad braukšu uz mūsu kora nometni augusta beigās.
About this Entry