Oct. 23rd, 2023 @ 07:25 am (no subject)
Tags:

Sapnis uz vakardienu bija tik spilgts, ka pat šodien vēl atceros. Es iekāpu autobusā - Rīgas autoostā, lai brauktu uz dzimto mazpilsētu. Bet tas autobuss bija milzīgs - ar plašām kāpnēm - it kā tas būtu autoostas turpinājums. Turklāt vēl izrādījās, ka tam - kā vilcieniem ir papildus vagoni. Nākošie vagoni gan bija gaužām maziņi - kā mazi būcenīši bez sēdvietām. Pirmajā būcenītī uz grīdas sēdēja trīs pensijas vecuma kundzītes un spēlēja kārtis. Bet nākošajā es nemaz neiegāju, jo tur atradās kaut kāds bomzis - noziedznieks - saslēgts ķēdēs, kuru pavadīja divi policisti. Bomzis smīnēja un aicināja mani iekšā, bet es pagriezos un gāju atpakaļ. Vēlāk izrādījās, ka pirmajā vagonā ir arī kaut kādi augstskolas mācību kursi. Un vēl bija viena vieta vagonā, kurā varēja ceļot laikā - nevis fiziski, bet ja izgāji caur kaut kādu noteiktu gaiteni, tad vienā vietā varēji būt tajā supermodernajā milzīgajā autobusā, bet ja atnāci atpakaļ - tad nonāci kaut kādā deviņdesmito gadu atmosfērā.
About this Entry
Oct. 23rd, 2023 @ 07:32 am (no subject)
Vēl mums sestdien bija kora koncerts AVE SOL zālē - Kino mūzikas dārgumi. Kā par brīnumu - šoreiz tur bija samērā daudz apmeklētāju - bija pilna zāle. Bet nu šoreiz arī dalībnieki bija vairāk savos sociālajos tīklos bija devuši par to ziņu, jo koncerts bija kopā ar mūziķiem un viņi nu tiešām spēlē ļoti smuki. Pirmajā daļā bija ārzemju dziesmas no filmām- tēmas Pink Pantera, Godfather,Deboras tēma no Once upone a time in America u.c., otrajā daļā bija latviešu dziesmas - tādas kā Viņi dejoja vienu vasaru, Es esmu bagāts, tēmas no filmas "Teātris" un "Ilgais ceļš kāpās" u.c. Skatītājiem patika.

Mums korī tagad dzied vairākas sievietes, kas ir atbēgušas uz Latviju no Putina režīma. Viņas ir nolikušas latviešu valodas eksāmenu, viena ir ieguvusi arī Latvijas pilsonību, jo viņai senčos ir bijuši latvieši. Kopumā ļoti patīkami cilvēki. Es otrajā mēģinājumā uzprasīju iemeslus, kāpēc viņas ir šeit - jo - nu, galīgi negribējās dziedāt kopā ar kaut kādu putinistu. Bet viņas pateica, ka Putins ir drausmīgs un Krievijā vairs nav iespējams dzīvot. Ja viņas kaut ko nesaprot, viņas jautājumus uzdod latviski vai - ja nezina kādu vārdu - tad - angļu valodā. Es personīgi neuzskatu, ka visi krievi ir slikti un ļauni. Iespējams, arī tāpēc, ka pēdējos dažus gadus sekoju līdzi informācijas telpai tur un tāpēc zinu, ka normāli cilvēki ir arī tur.

Tāds iespaids man ir radies no daudzām sīkām lietām - no tādiem zināmākiem cilvēkiem man personīgi visvairāk simpatizē Mihails Kasjanovs (viņš jau no paša sākuma gribēja atdot atpakaļ Krimu Ukrainai un vispār gudrs cilvēks un ļoti labs ekonomists, ekonomists Sergejs Gurijevs - kurš vēl pirms kara sākuma bija uztaisījis raidījumu ciklu "Ko darīt? " - ar variantiem, kādas reformas būtu jāveic Krievijā, lai tā kļūtu par normālu, civilizētu valsti - tajā skaitā tiesās u.c. Atceros, ka toreiz, klausoties viņu, nodomāju, ka arī pie mums vēl joprojām ir daudzas viņiem līdzīgas problēmas. Protams, tas arī bija pirms kara, tagad tur vispār tā ir kaut kāda zombijlenda, kurā normāli cilvēki, piemēram, Twitterī stāsta stāstus, kā viņu vecāki vairs ar viņiem nerunā, jo viņi ir dažādās frontes pusēs kara sakarā. Atceros arī kādu zvanu kaut kādā rīta raidījumā, kad tika veikta aptauja par to, kas notiks, ja sāksies karš. Un piezvanīja kāds cilvēks no Maskavas un teica, ka Ukrainai būs tiesības bombardēt arī Maskavu. Un ka viņš to uzskata par taisnīgu.

Redzot, kas notiek pasaulē, es aizdomājos par to, cik īsti trausla ir mūsu pasaule. Un cik milzīga ietekme ir tiem, kas māk skaļāk un pārliecinošāk kliegt un sevi noreklamēt. Vienalga, kādi ir mani darbi - skatieties uz maniem vārdiem. Un cilvēki skatās- patiešām uz vārdiem. Nemeklē cēloņus. Gaida tūlītējus risinājumus un ja kāds tos nevar piedāvāt (tāpēc, ka sarežģītām un samilzušām problēmām parasti nemēdz būt viegli un ātri risinājumi), tad tas uzreiz ir slikts.
About this Entry
Oct. 23rd, 2023 @ 08:50 am (no subject)
Tieši pirms trīsdesmit gadiem es šajā datumā pirmo reizi mūžā nospēlēju balli kopā ar saviem brāļiem (es spēlēju basģitāru). Tā bija jubilejas balle kādai no brāļa kolēģēm lauku skoliņā. Man nākošajā dienā bija tik šaušalīgas tulznas, ka mēteļa pogas palīdzēja aiztaisīt mamma. Bet nu ar to arī sākās manas muzikanta gaitas (brāļi pirms tam jau bija šur tur spēlējuši).
About this Entry