| Oct. 23rd, 2023 @ 07:25 am (no subject) |
|---|
Sapnis uz vakardienu bija tik spilgts, ka pat šodien vēl atceros. Es iekāpu autobusā - Rīgas autoostā, lai brauktu uz dzimto mazpilsētu. Bet tas autobuss bija milzīgs - ar plašām kāpnēm - it kā tas būtu autoostas turpinājums. Turklāt vēl izrādījās, ka tam - kā vilcieniem ir papildus vagoni. Nākošie vagoni gan bija gaužām maziņi - kā mazi būcenīši bez sēdvietām. Pirmajā būcenītī uz grīdas sēdēja trīs pensijas vecuma kundzītes un spēlēja kārtis. Bet nākošajā es nemaz neiegāju, jo tur atradās kaut kāds bomzis - noziedznieks - saslēgts ķēdēs, kuru pavadīja divi policisti. Bomzis smīnēja un aicināja mani iekšā, bet es pagriezos un gāju atpakaļ. Vēlāk izrādījās, ka pirmajā vagonā ir arī kaut kādi augstskolas mācību kursi. Un vēl bija viena vieta vagonā, kurā varēja ceļot laikā - nevis fiziski, bet ja izgāji caur kaut kādu noteiktu gaiteni, tad vienā vietā varēji būt tajā supermodernajā milzīgajā autobusā, bet ja atnāci atpakaļ - tad nonāci kaut kādā deviņdesmito gadu atmosfērā. |
