Jan. 28th, 2022 @ 10:40 am (no subject)
Es šogad esmu izdomājusi rakstīt ne tikai gada, bet arī mēneša pārskatus, lai vairāk strukturētu savu laiku un saprastu, kas ir noticis kādā pārskatāmā periodā. Laikam vēlreiz būs jāpalasa Robinas Pīrsijas grāmata "Laika menedžments". Tur kā reiz bija laika plānošana, balstoties uz nedēļām, mēnešiem, kā arī dzīves jomām. Un jāraksta saraksti ar darāmajām lietām, tas ļoti, ļoti palīdz.
Un tā bauda, kad uz lapiņas izsvītro kārtējo izdarīto lietu - pat, ja tas ir bijis kāds sīkums, arī dod tādu gandarījuma sajūtu un spēku ķerties klāt pie citām darāmajām lietām.

Un vēl ļoti palīdz - un dod dzīves enerģiju - kaut kā jauna darīšana, jauna pieredze. Es, piemēram, pagājušajā nedēļā aizgāju uz kori. Liktos - sīkums, jo es vispār neesmu baigā koros gājēja, bet citi cilvēki, cita vide - tā iedod enerģijas lādiņu.
About this Entry
Jan. 28th, 2022 @ 01:45 pm (no subject)

Viena no manām mīļākajām dziesmām ir Ievas un Igo "Par klusumu". Dzejolis, kas vēlāk pārtapa šīs dziesmas tekstā, man ir ļoti iespiedies atmiņā - es atceros, kā mēs ciemojāmies pie vecmāmiņas, kad es to izlasīju no žurnāla "Zīlīte" vidējām lapām uztaisītā grāmatiņā. Intereses pēc apskatījos, kad īsti tas ir noticis, izrādās - 1987.gada oktobrī - te var apskatīt, kā tā grāmatiņa izskatījās. 
Kaut kad vēlāk mēs ar tēti braucām uz mežu pēc eglītes - ilgi nekādi nevarējām atrast īsto, tāpēc  projām sanāca doties jau melnā tumsā. Virs galvām bija tumšas, milzīgas debesis, apkārt bija ļoti kluss. Un tā mēs ar tēti bridām pa tām baltajām kupenām, kuras apspīdināja viņa kabatas lukturītis. Un vēlāk - kad es izdzirdēju šo dziesmu, man atmiņā atausa tas vakars kopā ar tēti. Un vēl joprojām ataust. Skaisti un mazliet smeldzīgi. 
Te - pati dziesma. 
About this Entry