Mar. 2nd, 2020 @ 02:05 pm (no subject)
Nezinu, kā izlīst no tās bedres, kurā esmu iekritusi. Un pa lielam nesaprotu, kurā mirklī es tajā iegāzos. Kā es sapratu, ka diez kas nav? Kaut kādā lekcijā klausījos, kā noskaidrot savas patiesās vēlēšanās un tur bija - iedomājies, ka tev ir baigi daudz naudas, ko tu gribētu darīt? A man pat ideju nav. Gribu, lai visiem viss labi ar veselībām, ar psiholoģisko stāvokli u.t.t. Bet es pati jūtos iztukšota un vienaldzīga. Es taču tāda kādreiz nebiju, vai ne? Vai arī biju, bet tikai pati to neapzinājos?
About this Entry