Jun. 13th, 2016 @ 02:06 pm (no subject)
Mana kolēģe gandrīz mēnesi ir slima. Kabinetā es sēžu viena pati, skatos uz restēm, kas sedz manu logu, un jūtos arvien depresīvāka. Šodien vismaz aizgāju un parunāju ar kolēģēm un kopā drusciņ pasmējāmies. Un pie kafijas automāta ar mani laipni parunājās viens kolēģis, kurš kādreiz mēģināja man piecirst kanti (bet es jau biju aizņemta). Vismaz kaut kādi cilvēki.
Manai drusku depresīvajai dabai vajag cilvēkus un darbošanos. Tad es jūtos vislabāk un apmierinātāk.
About this Entry