| Mar. 1st, 2016 @ 09:04 am (no subject) |
|---|
Naktī sapņoju sapni trīs daļās. Pirmajā no tām biju vecmammas mājās - laukos, kur no meža bija izgājuši divi lāči un pastaigājās. Un viens no tiem pamazām nāca man virsū un centās man trāpīt ar svarcelšanas bumbu. Pirmajā reizē netrāpija, otrajā - es piesaucu Dieviņu un tad viņš pazuda.
Otrajā sapņa daļā es un mana draudzene kopā arī ar manu mīļo bijām teātra izrādē - pirmizrādē, pirms kuras visiem izdalīja plastmasas maisiņos iepakotus virtulīšus. Tad sākās izrāde, skatuves priekšā iznāca Navarauska un kaut ko stāstīja, tad uz skatuves iznāca mazi bērni un dejoja tautas dejas, bet kopumā tā izrāde bija tik garlaicīga, ka visi pamazām sāka iet mājās, es tajā skaitā.
Tad es biju vecāku mājās un pēkšņi istabā ieskrēja dikti satraukta mamma, kas metās pie telefona, kad es izgāju priekšnamā, mājas priekšā bija nostājies kaut kāds skūtgalvainis ar seju, kurā nebija nojaušama intelekta atblāzma. Es viņam pateicu, lai viņš aiziet drusciņ tālāk un viņš arī aizgāja. Es mēģināju aizslēgt durvis, taču tās bija salauztas un tāpēc nebija aiztaisāmas.
Un tad es redzēju, ka uz mani noskatās būtne bez sejas, tērpusies melnā apmetnī un ar izkapti rokās.
Tad es beidzot pamodos. Bet darbu tomēr par piecpadsmit minūtēm nokavēju. Turpmāk grāmatas par to, kā tikt galā ar psiholoģiskām problēmām, pirms gulētiešanas vairs nelasīšu. |
