Sep. 23rd, 2015 @ 02:59 pm (no subject)

Uff. Aizsūtīju vēl vienu e-pastu tam cilvēkam. Varētu uzrakstīt, ka ļoti gribētu ar viņu sadarboties. Bet te pēkšņi aptvēru, ka tā nu gan nevajadzētu rakstīt un jāpalaiž vaļā tā sava karstā vēlēšanās. Jo dažkārt tad, kad dabū to, ko esi ļoti, ļoti vēlējies, saproti, ka tas ne tikai nedara tevi laimīgu, bet pat gluži otrādi. Un arī pretējā veresija - domājot, ka notikušais ir kas slikts, izrādās pilnīgi otrādi. Es savulaik ar pirmo piegājienu netiku LU Juristos. Un tāpēc man tagad ir atmiņas par manu trakulīgo, bezrūpīgo un laimīgo Jelgavas gadu. Būtu ļoti žēl, ja tas nekad nebūtu bijis manā dzīvē.
Bet ka kai Dieviņš man ir devis kādus nebūt talanta iedīgļus, tie taču ir jāattīsta, vai ne?

Vēl es vakar biju uz pirmo īsto mēģinājumu korī. Baigi jocīgi - tik sen nav lasītas notis no lapas. Kad gāju orķestrī, vienā brīdī tādas vienkāršākas basa notis jau sāku lasīt diezgan normāli. Bet nu vismaz ir drusku jāiespringst, kas pozitīvi.

Un vēl es vakar biju iegājusi tajā Magdalēnas baznīcā. Un, jā, man tur tiešām ļoti patika. Būs kādu vakaru vai svētdienu jāaiziet uz kādu dievkalpojmu arī.
About this Entry