| Jul. 21st, 2014 @ 03:37 pm (no subject) |
|---|
Man tiešām pietrūkst padoma par to, ko šobrīd darīt mammuča veselības labā. :( Viņai diagnoze ir veģetatīvā depresija. Viņai kopā ir gan depresija, apātija, gan arī regulārtas trauksmes un panikas lēkmes. Neesmu satikusi ārstu, no kura būtu sajutusi tādu reālu labumu. Viņa dzer visādas nomierinošas tabletes, tajā skaitā bromazepāmu un vairs galīgi neizskatās pēc manas mammas. :( Varbūt ir kādas alternatīvās metodes? Vai arī ir zināms kaut kāds tiešām labs ārsts, pie kura ir jēga iet. Es pati nokāpu no antidepresantiem ar Targakovas lekcijām, vispār ar visādu vēdisko zināšanu apgūšanu - tas mani nomierināja. Kaut gan tad, kad pati tagad nesen saslimu, sajutu trauksmi, par kuru mamma vienmēr bija stāstījusi, bet kuru es pati nebiju izjutusi. Man ir pat doma aizvest mammu pie kādas tantiņas, ja vien es zinātu, kur ir kāda laba un stipra un laba tantiņa. (es galīgi nesmejos par šīm metodēm, jo pateicoties tām mūsu famīlija ne vienu reizi vien ir tikusi uz strīpas). Bet vecā Krūmiņtante, kurai es esmu savu dzīvību parādā, ja sen ir pie Dieviņa. Mamma neatcers, kā sauca to onkulīti, kurš Madonas pusē viņu savulaik izglāba no nāves, bet viņš arī varētu nebūt starp dzīvajiem, jo tas jau arī bija pasen.
Kādi vēl ir dzirdēti stāsti par to, kā tiek vaļā no šīm sasodītajām depresijām un veģetatīvajām distonijām? |
