| May. 23rd, 2014 @ 08:26 am (no subject) |
|---|
Vakar biju Kristapa Krievkalna koncertā. Ai, tik daudz atmiņu saistās ar tiem cilvēkiem, kas bija uz tās skatuves. :) Bet vienā brīdī es izdarīju izvēli un tomēr izvēlējos darīt ko citu un mūzika man palika kā hobijs. Vai es to nožēloju? Nē. Ik pa laikam sanāk atkal kādu brīdi padarboties aktīvāk šajā lauciņā. Un ir nenormāli forši spēlēt to, kas patīk. Varbūt kādreiz es atkal gribētu spēlēt orķestrī, jo vislabākās atmiņas par mūziku man palikušas tieši no orķestra laikiem.
Bet tajā koncertā bija arī kāds kuriozs. Es atrodu savu vietu - skatos - tur jau sēž kāda sieviete. Es viņai uzprasu, vai viņa gadījumā nav sajaukusi vietas -parādu savu biļeti. Viņa parāda savējo - izdrukātu no interneta - un es ar izbrīnu konstatēju, ka viņai ir tā pati rinda un vieta! Domāju - nu, neko jau sev, tad jau arī internetā šitādi gļuki gadās, kad pēkšņi pamanu, ka biļete viņai ir uz Dailes teātri! :D Viņa izsteidzas laukā no zāles, es apsēžos savā vietā. Pēc piecām minūtēm viņa atnāk atpakaļ un saka - tā, uz to izrādi es tāpat nepaspēšu, bet šeit - izskatās, ir brīvas vietas. :D Tā nu viņa noklausījās to koncertu, palika arī pēc starpbrīža, tā ka viņai, acīmredzot patika, neskatoties uz to, ka viņa bija krieviete un bija sagatavojusies iet uz kaut kāda krievu aktiera vieizrādi - monoizrādi, uz kuru viņai dēls nopircis biļeti pa 40 EUR.
Bet pieturā vakarā vairs nemanīju to veco onkuli. :( Ceru, ka viņš ir aizgājis uz to sociālo dienestu, nevis sameklējis sev kādu citu nomaļu trolejbusa pieturu. :( |
