Dec. 17th, 2013 @ 02:50 pm (no subject)
Pārgurums pamatīgs, spēka baigi maz palicies, mazliet sāp mugura. Parīt bēres. Šķiet, ka darbu ir simts un viens un mazāk nepaliek, gaidu mirkli, kad varēšu iekrist mašīnā un tās trīs stundas līdz mājām iekrist bezapziņā.
About this Entry
Dec. 17th, 2013 @ 02:54 pm (no subject)
Tags:

Šodien es jau pa īstam aizmigu, braucot uz darbu - protams, pamodos pēc dažām sekundēm, ar pamatīgu adrenalīna devu, ka varbūt esmu nogulējusi savu pieturu. Taču nē. Bet tajās pāris sekundēs paspēju nosapņot, ka esmu Ēģiptē faraonu laikos. Sapņa sākumā es biju gadus desmit veca meitene, kas prātoja par to, kurās kapenēs mani guldīs pēc nāves un runājos ar to ar kādu - varbūt savu vecāko brāli vai arī kādu galveno meistaru, vai varbūt ar savu skolotāju.
Pēc tam nākošajā epizodē es pārvietojos pa kaut kādu augstieni (mani vai nu veda kaut kādos ratos, vai arī nesa kādā kulbā, taču es pa logu redzēju, kā kaut kur lejā plūst upe, visapkārt ir sarkanīgas klintis. Un tad šo ainavu man aizsedza piramīda.
About this Entry