Jan. 3rd, 2013 @ 01:00 pm (no subject)
Šodien tomēr ar priekšnieku nesalamājos, tikai pateicu, lai viņš ar citiem sāk runāt mierīgākā tonī. Ja aiziet pie cilvēkiem un sāk braukt augumā, tad nekādu konstruktīvo sarunu nedabūt. Pirmais, kas nāk prātā, kad ar mani runā tādā aizvainotā, uzvilktā, niknā tonī, ir - cirst pretī, iedzelt, lai tas cilvēks pats dabū atpakaļ visu to negatīvo emociju gūzmu, ko grib uzkraut man, otrā doma - iedot bietē. Un tikai trešā doma ir tāda, ka viņš pats nesaprot, ko viņš dara un ka tas tonis pa lielam uz mani neattiecas.
About this Entry