| May. 24th, 2011 @ 09:16 am (no subject) |
|---|
Runājot par agresīviem suņiem. Pirms pāris gadiem mūsu 16 gadus veco sunīti pirms pāris gadiem saplosīja kaimiņu suns - īsts briesmonis - Bāskervilu suņa līdzinieks. Šogad es viņu redzēju tuvumā - viņš pieskrēja pie žoga, ieraudzījis mūsu jauno suni un siekalām šļakstot trakoja kā negudrs. Saimnieks pat nevarēja viņu dabūt projām. Ja tur pa vidu nebūtu tās sētas, tad ar mūsu suni būtu kirdik un - visticamāk, ka ar mani arī, jo, ja viņš paceltos pakaļkājās, tas suns droši vien būtu garāks par mani, arī smagāks un tā milzīgā rīkle... Brrr. Un iemaņas plosīšanā viņam arī ir - atceros, kā pirms tiem pāris gadiem lasījām pa pagalmu mūsu suņuka iekšu gabaliņus. :( :( :( Viena no retajām reizēm dzīvē, kad redzēju tēti raudam. :(
Un tas suns joprojām ir dzīvs. Visi kaimiņi ir salikuši apkārt žogus ar kārtīgi aiztaisāmiem vārtiņiem. Un es laukos nebraukāju ar velosipēdu, jo tur no katra stūra skrien laukā milzīgi un bieži vien - arī agresīvi suņi. |
