| Sep. 1st, 2010 @ 11:28 pm (no subject) |
|---|
Šodien iešu gulēt laicīgāk. Un vēl - es šodien pēc ilga pārtraukuma paņēmu rokās tamboradatu un uztamborēju galvenās detaļas vienai radībai. Un uz kādu brītiņu pat sajutos laimīga - kā tad, kā brīžos, kad esmu darījusi to, kas man patiešām patīk...
Un kas tad man patīk - kas tad ir tie mazie dzīves prieki, kas man sagādā baudu?
Man patīk klausīties mūziku naktīs - uz austiņām. Tad nekas nenovērš uzmanību no mūzikas klausīšanās un šķiet, ka tā ir tuvāk - tik tuvu - ka uz brīdi liekas, ka pasaulē vairs nav nekā cita - tikai mūzika... Un vēl man tieši tāpat patīk runāties ar sev tuviem cilvēkiem, ja gadās kādreiz gulēt vienā istabā. Dažkārt kopmītnēs mēs tā darījām - gaisma izslēgta, bet mēs vēl kādu laiciņu sarunājāmies - dažkārt izdomājām visādus jokus, citkārt bija tādas dziļās un labās sarunas, kuras ir vērts atcerēties. Vēl man patīk dejot - tad, kad mēs spēlējam kāzas vai izlaidumus vai vēl kādu citu pasākumu - ir kaut kāda pauze, kuras laikā zālē neviena nav. Tad skan mūzika, pie kuras man ļoti patīk dejot, un es to daru uz pilnu klapi- mani neviens nevēro un manā rīcībā ir visa zāle (nē, tas, ka mani kāds vēro, mani nekad nav traucējis dejot). Man patīk pārgājieni un pastaigas pa meža takām vai gar jūras krastu. Man patīk ar vecākiem un brāļiem vasarā uzdauzīt bumbu vai spēlēt badmintonu ar tēti. Man patīk dziedāt - vislabāk - daudzbalsībā ar brāļiem - un dzirdēt, cik saskanīgi kopā savijas mūsu balsis. Man patīk redzēt, kā mani mīļie cilvēki ir laimīgi un smaidīgi - mammucis priecīgi tekalē pa māju un viņai ir tās mūžīgi jaunās acis (es gribu, lai viņas acīs atkal parādās tas skatiens), tētis lēni un pamatīgi stāsta par mūsu ģimenes koku vai saviem piedzīvojumiem jaunībā...Man patīk tamborēt tos zvēruļus. Vai arī kādreiz - šūt. Vai - zīmēt... Tas nomierina, relaksē. Un reizēm no kaut kurienes uzrodas kāda dziesma vai dzejolis - emociju un pārdzīvojumu esence. Droši vien to man arī patīk darīt - rakstīt dziesmas vai dzejoļus, bet tā kā tas nāk vairāk no zemapziņas, tad to nevar darīt tā - uz pasūtījuma. Kaut gan - vai vispār ir lietas, kuras patīk darīt tā - uz pasūtījuma? Šobrīd man uznāca kāre tamborēt, bet vēl pirms divām dienām es pret to biju pilnīgi vienaldzīga. Un pēc tam, kad es būšu iztamborējusi visas idejas, kuras iekrājušās, uz kādu laiku būs miers. Un tajā laikā man gribēsies darīt ko citu. Un vēl man patīk rakstīt. Par sevi, sev... Savu stāstu, savas atmiņas. Lielāko savas dzīves daļu es esmu rakstījusi dienasgrāmatu. Es esmu tikai cilvēks. |
