| Jul. 3rd, 2010 @ 02:27 pm (no subject) |
|---|
Vakar es redzēju vienu no tiem brīnišķīgajiem sapņiem, pēc kuriem ir tāda - uuuhhh, cik fooorši - sajūta.
Tur bija daudz dažādu detaļu, bet pats labākais bija tas, ka es spēju lidot - nē, laikam pat ne tā īsti lidot, bet lēkt - tik milzīgiem lēcieniem, ka es mierīgi lēciena laikā noskatījos uz zemi sev apakšā. Vēroju, ka zem manis ir puķainas pļavas, skaisti strauti, zaļi koki - un viss tik dzidrās, tik spilgtās krāsās, kādas dzīvē nekad neesmu pat lāga redzējusi. Un vēl sapnī bija tā sajūta, ka es esmu savas dzīves veidotāja, ka manas vēlēšanās piepildās. Un, lai gan arī dzīvē manas svarīgākās vēlēšanās parasti piepildās, bet - reizēm man tas rezultāts ne pārkā, tad sapnī viss piepildījās uzreiz un vienkārši ideāli... Tur bija kāds sīks bērnelis, kurš pārdzīvoja to, ka vecāki viņu uz skolu vedot ar galīgi vecu, sagrabējušu autiņu... Un tad es pateicu, ka aizvedīšu viņu ar savējo - un no kaut kādas šķērsielas tai pašā mirklī izbrauca balts sporta Leksus (es nemaz nezinu, vai tāds vispār eksistē, bet nu manā sapnī bija. :D), un tā nu es to mazo aizvizināju tur, kur viņam vajadzēja. :D Un pats labākais bija tā brīvības sajūta. Gan braucot ar autiņu nenormālākajā ātrumā, gan - visforšākais - esot debesīs un noskatoties uz pasauli un redzot visu tik skaistās un spilgtās krāsās. |
