| Jul. 11th, 2023 @ 07:57 am (no subject) |
|---|
Tā, Dziesmu svētki beigušies un es esmu atpakaļ darbā. Vakar biju tik šausmīgi nogurusi, ka salātiem sagrieztos redīsus iemanījos iebērt traukā, kurā stāvēja ķirši un Bolt kurjers, kurš piegādāja pārtiku, dabūja dauzīties pie durvīm, jo pa tām divdesmit minūtēm, kamēr viņu gaidīju, es iemanījos aizmigt.
Pieredze ļoti interesanta. Man visvairāk patika tieši "Tīruma" koncerts. Ja salīdzina, tad pēc simpātijām man būtu tā - Tīruma koncerts, Tīruma ģenerālmēģinājums, Noslēguma koncerts, Noslēguma koncerta ģenerālmēģinājums.
"Tīrumā" salīdzinoši bija ļoti skaistas jaunās dziesmas. Mani (es atvainojos, ja kādu aizvainoju) personīgi īpaši neuzrunā ne Vasks, ne tās Līgo dziesmu interpretācijas. Turklāt man liekas, ka jaunājā estrādē ir zināmas problēmas nodziedāt tādas ļoti ātras dziesmas, jo dažādas balsis īsti nedzird viena otru un nevar panākt vienotu ritmu, kas savukārt rada diskomfortu dziedāšanas laikā.
Dziesmu tops savukārt man šāds - visvairāk man patika cikls "Sidraba birzs" - it īpaši tā dziesma "Lai man ir laime dāvāt un dot" (te man drusku aizžņaudzās kakls dziedot), tad "Koki" - (vēl ilgi dungoju - "visu pārējo mēs spēsim paši", "Lec, saulīte", "Krustiem zvaigznes debesīs" (vizuļošanas efekts "Tīrumā" skatītājiem īpaši patika) "Augšup dzīvība skan", "Rīta un vakara dziesma" un "Saule brida rudzu lauku".
"Tīrums" vispār bija stipri labāk noorganizēts. Jau sākot ar to vien, ka tur viss gāja pēc plāna, kamēr noslēguma koncertā pēkšņi nez no kurienes parādījās vēl divas dziedamās dziesmas, kārtība arī bija savādāka nekā grāmatās un vispār bija lielāks juceklis.
Es neesmu pārliecināta, vai tiešām vajadzīgi divi koncerti ar dažādām programmām. Labāk vienu ļoti foršu programmu nodziedāt divos koncertos. Viens tad būtu tīrais kora koncerts, bet noslēgumā pievienotos dejotāji. Vispār - būtu forši, ja dalībniekiem būtu nedaudz lielākas iespējas arī pašiem kaut ko vairāk redzēt no svētkiem. It kā teorētiski mums bija brīvs laiks, taču mēģinājumu un koncertu grafiks bija samērā intensīvs, turklāt teju pirms katra mēģinājuma kādu stundu vajadzēja stāvēt rindā, gaidot savu uznācienu, kā arī samērā daudz sanāca staigāt.
Mums ar brāļa draudzeni radās jociņš par to, ka mūs pamana, kad mēs esam divas. Pirmo reizi tas gadījās pēc gājiena ejot uz pasākumu dalībniekiem pēc gājiena. Mēs abas gājām pa priekšu, kad ieraudzījām, ka kāds fotogrāfs fotografē uz mašīnas uzliktu vainadziņu. Mēs mazliet palēninājām soli, tad viņš pagriezās un nofotografēja mūs. Mēs gājām tālāk, bet mūsu kora meitenes, kas nāca aiz mums, uzsāka ar viņu sarunu un rezultātā mēs tikām pie vairākām kopbildēm, kuru autors bija Jānis Deinats. :)
Nākošajā reizē mēs gājām kopā, kad pēkšņi mūs uzrunāja LTV - lai painteresētos par ēdināšanas problēmām. Tā kā es iepriekšējā dienā uz ēdināšanu nebiju bijusi, man nebija ko teikt, bet mana brāļa draudzene visu izstāsīja. Vēlāk mēs nejauši uzgājām, ka arī kaut kādā medijā ir bilde, kurā mēs ēdam pusdienas. :D
Ar saviem kora biedriem es biju uz balli pēc deju galakoncerta un paliku arī uz sadziedāšanās nakti, kuras laikā satiku savu bijušo kursabiedreni. Bet nu tā baigi aktīvi dančos es neiesaistījos, jo manas nabaga kājiņas, pateicoties visai lielai staigāšanai speciālajās tautastērpa kurpēs bija tikušas pie baisām tulznām pēdās, ar kurām es tiku galā kā cilvēki pārgājienos - ar izvērtu diegu caur tām.
Kaut kā tā. |
|  |
