| Sep. 22nd, 2021 @ 11:11 am (no subject) |
|---|
Man ir tik mīļa mamma. Ar saviem stiķiem un niķiem reizēm, protams. Bet tik mīļa. Paldies Dieviņam, ka viņa man ir tieši tāda, kāda viņa ir. Kamēr viņai bija tās veselības problēmas, viņai bija pazudis, bet nu atkal ir atgriezies tas, kas viņā ir pats brīnišķīgākais - pozitīvisms un tāda mūžīgā jauneklība. Man patīk mūžam jauni cilvēki. Nevis infantili, bet mūžam jauni. Tādi, kas mācās kaut ko jaunu, tādi, kuri ir drosmīgi un kaut ko maina savās dzīvēs. Tādi, kuri saņemas pārvarēt rutīnu un parādīt sevi pasaulei. Ir daudzas lietas, kurās es gribētu būt līdzīga savai mammai.
Pozitīvismā, mūžīgajā jauneklībā, zinātkārē, empātijā, dzelzs gribā un cīnītāja garā - kas varbūt uzreiz nav redzami, bet tad, kad ir jārisina patiešām nopietni jautājumi - parādās un ir. Un dzīvošanā saskaņā ar savu sirdsapziņu. |
