Jul. 12th, 2021 @ 08:50 am (no subject)
Vakar pirmo reizi kopš pagājušā gada septembra biju laukos - satiku mammu un vecāko brāli. Mamma riktīgi notievējusi- sver 63 kg kā savos 23 gados. Skatos un mani pārņem baltā skaudība.

Vēl es savācu pie sevis to mammai uzdāvināto grāmatu, kas jāaizpilda pašam - "Sarunas" . Kāpēc? Jo sapratu, ka tā būs drošāk, ka tā grāmata arī tiks aizpildīta. Es jau no bērnības esmu bijusi tāda hroniku vedēja (kamēr brāļiem viņu bērnības fotogrāfijas albumos salīmēja mamma, savējās bērnības dienu fotogrāfijas albumos es salīmēju pati - kaut kādā pirmajā klasē laikam).

Bija interesanti, kad mēs ar visādām metodēm mēģinājām atšifrēt, kad īsti ir notikusi pārcelšanās no vienas dzīvesvietas uz citu. Visvairāk palīgā nāca tas, ka mamma zināja, cik veci bija brāļi, kad viņa pārcēlās uz vienu vai otru dzīvesvietu.
About this Entry