Jun. 14th, 2021 @ 04:02 pm (no subject)
Tags:

Šonakt es sapnī redzēju turpinājumu no kāda cita sapņa - sapnis turpinājās ar to, ka mēs ar divām draudzenēm bijām aizbraukušas uz Zviedriju, tad ar metro braucām uz kaut kādu nomaļu pieturu. Izrādījās, ka tur nekā apskates cienīga nav. Tikai tālumā uz kalna, miglā ieskauta, bija tāda kā liela, no sarkaniem ķieģeļiem celta pils ar daudziem masīviem apaļiem torņiem un mēreni smailiem torņiem, apjozta ar tādu pašu sarkaņu ķieģeļu mūri. Un pēkšņi tas viens tornis sāka gāzties. Un tajā mirkī es atcerējos, ka kaut kur ziņās lasīju, ka notiks kaut kāda vēsturiskā nacisma torņa spridzināšana. Tā nu sākumā gāzās tas viens tornis, bet tam pievienojās arī pārējie. Uz mūsu pusi sāka velties milzīgs putekļu mākonis, es parāvu draudzenes aiz rokas un mēs aizskrējām paslēpties aiz kādas ēkas. Es aizliku priekšā sejai sava kaut kādu lakatu, bet pēc mirkļa tomēr tāpat fiziski sajutu, ka kļūst grūtāk elpot un sīksīkas putekļu daļiņas tomēr nonāk manās plaušās.
Jocīgi sapnī kaut ko tik reāli sajust - es parasti sapņos kaut ko redzu, dzirdu un izjūtu emocijas. Bet garšas, smaržas vai taustes sajūtas līdz šim neatceros piedzīvojusi.
About this Entry
From:[info]ripple
Date: June 18th, 2021 - 11:52 am
(Permanent Link)
Garšas un smaržas es arī ne, bet tauste gan reizēm sapņos ir ļoti spēcīgi klātesoša