| (no subject) |
|---|
| tā kavēšanas un nevarēšanas paspēt labi/laikā sajūta ir briesmīga, bet laikam kaut kā jāmācās ar to sadzīvot, sevi neiznīcinot. reizēm palīdz doma - būs tad, kad būs, jo es tāpat esmu jums šobrīd labākais/ātrākais, kas to var izdarīt. ja tā, protams, ir. jo citos (diezgan daudzos) gadījumos ir efektīvi iet priekšniekam teikt, ka ir tā un tā, tas būs tikai tad, tas tad. jo uzkraut vēl jau var vienmēr, bet, ja nepateiks, nezinās. |
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}