| Mar. 6th, 2020 @ 08:59 am (no subject) |
|---|
Vakar sapnī es redzēju, ka man ar maniem klasesbiedriem no devītās klases ir salidojums. Diena bija tāda pelēka, mazliet apmākusies, norunātā vieta pēc sajūtām likās kaut kāds tirgus laukums. Tā nu mēs tur sapulcējāmies un visi izskatījāmies samērā veci. Viens klasesbiedrs uzsmaidīja un viņam bija izsists priekšzobs. Citi atkal izskatījās normāli, bet visi bija ģērbušies tādās pelēkās, neizteiksmīgās drēbēs. Nu bet tāpat mēs priecājāmies par satikšanos. Mani pārsteidza tas, ka pat tie cilvēki, ar kuriem skolas laikā es tā īpaši nebiju tusējusi, priecājās mani redzēt.
Vakarā mums laikam bija paredzēts kaut kur braukt ar vilcienu, bet līdz tam laikam es aizgāju pie tantes Ievas, kura sazin kāpēc dzīvoja manā bijušajā dzīvoklī. Viņas nebija mājās, bet tā kā viņa bija atļāvusi man nepieciešamības gadījumā tur ieiet, tad es tā arī izdarīju un konstatēju, ka viņas dzīvoklī tagad dzīvo maziņš pliks sunītis. Bet tad jau arī tante atgriezās un man drīz vajadzēja doties uz vilcienu.
Vilcienā izrādījās, ka biļetes uz vietas nopirkt nav iespējams un jāiet uz dzelzceļa staciju. Kad es beidzot nopirku biļeti, izrādījās, ka lai nokļūtu uz vilcienu, ir jātiek augšā uz otro stāvu, bet tur kāpņu vietā bija tāda kā uzbrauktuve, taču tā bija tik stāva,ka es no tās ar saviem apaviem slīdēju nost.
Bet tad aiz manis gāja kaut kāds vīrs vidējos gados, kurš nolika sev priekšā čemodānu, kaut ko skatījās telefonā un pat nepamanīja, ka viens - divi - bija mani uzstūmis augšā kopā ar visu savu čemodānu. Es viņam pēc tam sirsnīgi pateicos un viņš bija pārsteigts, jo pat nebija pamanījis, ka ir kādam palīdzējis. |
