missalise

Laikam tas ir jautājums par to - motivēt kam?

Ja vienkārši darīt to, kas nepatīk, tad cenšos sarunāt ar sevi - izdarīt maksimāli ātri, lai ir miers un var aizmirst per to tēmu. Reizēm strādā sevis apbalvošana - ja izdarīšu kaut ko, pēc tam būs brīvs laiks, lai lasītu grāmatu un slinkotu.

Ir bijis laiks, kad es ar sevi sarunāju, ka viss ir pārejoši, arī nomāktība un bezcerības sajūta. Atliek nodzīvot dienu un tad otru un trešo un kādā brīdī būs pavērsiens. Varbūt kāds piezvanīs, varbūt izvēlētā vakara filma būs iedvesmojoša.

Atrodu kā sevi iepriecināt un to arī daru:
pievienot kafijai kanēli parastas darba dienas rītā, lai radītu brīvdienas aromātu;
brokastīs pagatavot to, kas garšo, vai arī pievienot garšvielu, kura ļoti patīk (tomātmaizīte maina noskaņu atkarībā no tā, vai tai ir uzkaisīts timiāns, pipari vai uzlikta bazilika lapa);
pucēties - saveidot matus, uzvilkt ko sievišķīgāku kā parasti;
pasēdēt jaukā kafejnīcā malkojot kādu dzērienu ar kūciņu.

(Reply)