(no subject) |
---|
Pēdējais teikums ir tas, ko minēju, ka, ja jau tā jācieš, tad var izvēlēties dzīvi ar sevi, nevis ar varmāku. Otrs, par ko domāju šādās situācijās, par tām lasot vai dzirdot - ja jau kopā ir tiks slikti, nav sapratnes, ir mobings utt, tad - kā tas nākas, ka šie cilvēki ir izvēlējušies dzīvot kopā un "būt laimīgi"?
Ja tā bija sākotnējā iekāre un otra skaistums, tad nav jābrīnās par šādu iznākumu. Ja sākotnēji otrs tika iepazīts un bija izzinātas otra cilvēka pamatvērtības, dzīves uzskati, tā domas, ko viņa nozīmē ģimene, kādu šis cilvēks vietu iedala otrai personai sev līdzās - tad tak nevajadzētu rasties pārsteigumiem. Pirms lūgt sievietes roku, ir jānoskaidro, vai konkrētā persona uztver vīrieti ar cieņu un vērtē to kā ģimenes galvu, jeb tikai kā naudas maku un izklaidētāju.
Protams, vajag drosmi sev pateikt - es kļūdījos sievas izvēlē, nākamo izvēlēšos rūpīgāk, vērtējot ne tikai vizuālo, bet arī tās uzskatus, rīcību dažādās situācijās un viņas attieksmi pret apkārtējiem :) |
|  |