| (no subject) |
|---|
| Nu nez. Man pazīstamajās ģimenēs pravas kačā tieši sievas. Vīri norukājušies pa darbiem, izstaidzinājuši suņus un izstaigājušies ar bērnu ratiem pa parku, nāk mājās un tur viņus sagaida sievas ar savu pilināšanu, putna piena prasībām, pilnībā nepanesamu emocionālo vidi, histērisku piesiešanos katram vārdam un traģēdijas taisīšanu no katra vārda un lietu sagrozīšanas pilnīgi neticamos veidos. Rezultātā vīri regulāri brauc ciemos pie draugiem atpūsties no tās sievu radītās elles mājās un sūdzas par to, ka nav iespējams dzīvot tādā vidē un jārij antidepresanti. Un rodas iespaids, ka sievietes ir satrakojušās un emocionālā vardarbība no sieviešu puses iet uz pilnu klapi. Ko tad tur pēc tam brīnīties, ka tos vīrus noved līdz ekstrēmam, līdz viņi arī noraujas un kļūst fiziski agresīvi. Tikai lai apstādinātu tos histēriskos uzbrukumus. Bet sievietei taču nesitīsi. Beigu beigās ainiņa tāda, ka sieva rauj no skapja ārā vīra kreklus, plosa tos un graiza ar šķērēm, metas vīram virsū un kā Austrālijas lidvāvere iecērt viņa ādā nagus, bet vīrs tikai aizsargājas, jo sievietei taču nesitīsi. Citur varbūt ir kaut kā otrādāk, bet manu draugu lokā ir tieši tā. Kad tāda sieviete palaiž savu histērisko, emocionālo sirēnu un tad jāspiež ausis ciet un jābēg prom, reāli. |
|  |
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}