| Jun. 15th, 2015 @ 08:52 am (no subject) |
|---|
Vakar braucu 10.tramvajā. Kādā pieturā iekāpa gadus sešpadsmit - septiņpadsmit vecs puisis, ģērbies tikai vasaras šortos, un gadus piecus veca meitene ar mazliet sprogainiem matiem, kas bija saņemti pagarā zirgastē un brīnumgarām skropstām. Viņi apsēdās man tieši priekšā un sāka sarunāties. Māsa taujāja, kur viņiem būs jākāpj laukā, brālis pacietīgi atbildēja un skaidroja. Un visu laiku viņa skatienā, ko viņš ik pa brīdim pavērsa uz savu mazo māšeli, varēja just tādu atbildību un rūpes, ka tas izskatījās dikti feini. Un kad viņi kāpa laukā no tramvaja, es sapratu, kāpēc brālim mugurā nav krekla. Mazajai meitenei mugurā bija nevis kleitiņa, kā man bija licies, bet puiša sporta krekls, ko viņš, acīmredzot, bija atdevis mazajai māsai, kad no gaisa sāka krist lielās lietus lāses.
Forši, ka arī tādi jaunieši aug Latvijā. |
