Apr. 23rd, 2015 @ 08:32 am (no subject) |
---|
Pēdējā spēlē, kurā bijām, sanāca beidzot pamēģināt, kā ar pilno sastāvu skan mana pēdējā sacerētā dziesma. Un neko, tīri labi skan. Tas ir savādāk - saņemt aplausus par dziesmu, ko tu pats esi sacerējis. :) Un šī dziesma man pašai tīri emocionāli daudz ko nozīmē. Un tas, ka zālē atradās cilvēks, kurš aplaudēja, pat nezinot, ka šis ir dziesmas pirmatskaņojums, sirdi silda vēl vairāk. :) Vispār man ir kādas padsmit dziesmas, kuras ik pa laikam ir sanācis sacerēt. Un viena no manām lielākajām vēlēšanām ir palaist tās tautās - t.i. - uztaisīt aranžējumu un ierakstīt, lai tās kaut kur var arī dzirdēt. Bet visgrūtākā lieta, protams, ir ar to saņemšanos. Jo - jā man ir dikti bail no tādas negatīvās attieksmes no sērijas - nu, ko tu vispār rādi, ja tas nav kaut kas superīgi izcils. Man ir lielas problēmas ar uzdrošināšanos uzsākt ko jaunu, atšķirties no citiem, saņemt negatīvas atsauksmes, tikt atraidītai. Tāpēc tie aplausi man bija tik svarīgi. Ja jau pasaulē ir viens cilvēks, kuram patika tas, ko es esmu radījusi, tad jau bija vērts to radīt. |