| Aug. 19th, 2014 @ 08:22 am (no subject) |
|---|
No rīta sapņoju, ka braucu ar automašīnu pa kaut kādu kalnainu vietu, kurā automašīnām ir paredzēts vairāku pakāpienu lifts - uzbrauc uz vienas platformas, tā tevi paceļ uz nākošo līmeni, tur tu pārbrauc uz nākošo, tad tā paceļ tevi vēl uz augšu, tad vēl uz nākošo - tā arī tevi paceļ uz augšu. Uz augšējās platformas gan es aizmirsu, ka man priekšā ir tukšums un sāku braukt. Teotrētiski man vajadzēja nosisties. Bet es iedomājos, ka var taču arī lidot. Un sāku lidot - pāri laukiem, skatoties no augšas uz mežiem, upēm, kalniem, pļavām. Ik pa brīdim es ielidoju mākoņos. Vienā mirklī es lidoju pāri kādai meža pļavai - man ļoti sagribējās tur uzkavēties mazliet ilgāk, tāpēc es nolaidos blakus kādai baltai puķītei (tropiskai -līdzīgai kallai, tikai sīkākai), apskatīju to tuvumā. Un tad lidoju tālāk. Izlidoju cauri lietus mežiem, kuros tiešām lija lietus kā liela, pelēka siena. Un pēc tam attapos kādā sanatorijā, kurā biju es (laikam jau tīņa gados) un citas meitenes, kuras kolekcionēja monētas. Un man no lidojuma laika līdzi bija pieķērusies kāda ļoti sena monēta, uz kuras bija kaut kādas senlaicīgas zīmes, tāpēc skolotāja nevarēja vien saprast, no kurienes man tā radusies. |
