Apr. 25th, 2014 @ 09:09 am (no subject)
Palasīju savas vecās papīra dienasgrāmatas un aizdomājos par sevi. Tas, kas tās rakstījis, šķiet gluži cits cilvēks. Es esmu tik ļoti nomainījusies, ka brīžiem nevaru saprast - kura "es" ir tā patiesākā - tā, kas bija citos laika posmos vai tā, kas ir tagad? Pilnīgi cits cilvēks. Ik pa brīdim sanāk sevi pazaudēt un tad vajag atrast ceļus, pa kuriem ejot, var atrast sevi atkal no jauna. Dzīve ir kā ceļš - ar daudzām, daudzām takām. Ar daudziem, daudziem cilvēkiem, kas iet pa tām takām. Vienu brīdi tu ej kopā ar šiem cilvēkiem, tad pēkšņi kāds aiziet pa kādu citu taku, klāt pienāk kāds cits. Citā brīdī tu pats izdomā novirzīties no pārējiem un aiziet pa kādu sāņus taku. Brīžiem sanāk doties pa taisnu, plašu ceļu, pa kuru daudzi joņo tik ātri, ka tu nespēj viņiem tikt līdzi un tad domā, ka esi sliktāks. Brīžiem novirzies un aizej pa līkumainu taku gar meža upi, kurā atgūsti mieru. Izvēles, mērķi. Dzīves ieviestās korekcijas.
About this Entry
Leave a comment
Permanent Link

Add to Memories
Tell A Friend
[User Picture Icon]
From:[info]arrianda
Date: April 25th, 2014 - 09:54 am
(Permanent Link)
Jā, man tādas pašas sajūtas. Var salīdzināt, kas uzlabojies, kas uz slikto pusi gājis. Ne tikai ar roku rakstītās dienasgrāmatas - nav pat tik tālu jāmeklē. Kad sāku šeit rakstīt un salīdzinot ar tagadējo mani, baigais kontrasts. Tādā ziņā, man šķiet, priekš sevis ir labi rakstīt, jo redzi sevi no malas.
[User Picture Icon]
From:[info]krazuu
Date: April 28th, 2014 - 02:30 pm
(Permanent Link)
Neviens no 'tu' nav īstāks vai patiesāks. Visi ir īstie tu. Tikai mainās dzīves dekorācijas.
Forši, ka ir, kur palasīties par iepriekšējiem laikiem. Mani, piemēram, sajūsmināja manis vienās no pirmajām dienasgrāmatām aprakstītā sajūsma, kad tēvs man uz ~ 7 gadu dzimšanas dienu uzdāvināja banānu. 80to beigas, iedomājies, un man ir banāns! Tagad pērkam banānus katru nedēļu, nothing special, bet toreiz tas bija Notikums! :)