| Dec. 4th, 2013 @ 01:11 pm (no subject) |
|---|
Reizēm nevaru saprast savas reakcijas. Tad vairākas dienas esmu mierīga un tā. Tad kaut kāda apātiska. Tad vienā brīdī dzirdu pa radio "Last Christmas", izlasu par Ārijas Iklāvas traģēdiju, kad viņa 1997.gadā zaudējusi savu dēlu, tad apraudos. Un tad domāju, ka gribētos nonākt kaut kādā klubā un pie kaut kādas uzrunājošas mūzikas izdejoties tā, lai nākošajā dienā sāpētu kājas un galva būtu tukša, tukša, tukša, tukša.
Bet dzīve turpinās. Un mums ir jāturpina dzīvot, dzīvot, dzīvot, dzīvot. Piepildos savu laiku ar kaut ko vērtīgu, kaut ko īstu, kaut ko skaistu. Piepildot dzīvi ar tik daudz labā, lai sliktajam nepietiktu vietas. |
