| Sep. 9th, 2013 @ 03:28 pm (no subject) |
|---|
Brīvdienās sestdiena bija ļoti piesātināta. Piektdien pie manis nakšņoja mana dziļi katoļticīgā māsīca un mums izvērsās vairākas diskusijas par astroloģiju un reliģiju. Bet no rīta mēs ar draugu bijām aizbraukuši uz Ķemeru purva takām. Ieteikums tiem, kas grib uz turieni doties - labāk brauciet agrāk no rīta (varbūt arī vēlu vakarā ir ok, bet man personīgi vēlu vakarā pa purvu staigāt nepatīk), jo tad, kad mēs braucām no turienes projām (ap vieniem), tad tur vairs lāga nebija kur mašīnas notikt un tā jokainā tante, kas sākumā pikti stāstīja par gadījumu, kad kaut kas esot atnācis uz to stāvvietu un sadauzījis mašīnas, riktēja kaut kādiem tūristiem vietu savā pagalmā. Bet tā jau forši, protams. :) Sākumā gan radās sajūta, ka mūs vajā, jo ik pa brīdim mūs panāca steidzīgas piecu cilvēku grupiņas,kurā parasti viens bija stāstnieks ("un tā man mamma teica, ka mēs visu laiku bučojāmies" (citāts iz kādas grupiņas stāstnieces), bet pārējie naski soļoja nopakaļ, apkārt neskatoties. Bet kad bijām dažām tādām grupiņām ļāvuši aizjoņot garām, beidzot iestājās tas, kā dēļ mēs bijām atbraukuši - miers un sirrealitātes sajūta. :) Vispār - purva takas ir forši, var vienīgi pameklēt, varbūt vēl kaut kur tādas ir, bet mazāk populāras pagaidām.
Bet vakarā mēs ar draudzeni bijām aizgājušas uz Baltās nakts pasākumiem. Doma dārzā bija ļoti skaists muzikāls uzvedums, kurā pavadījumu spēlēja orķestris, kura sastāvā bija kokles. Bet deja - džeki dejoja breiku. Man ļoti patika. Tā mūzika bija gaiša un ļoti, ļoti skaista. Nākošo priekšnesumu gan es īsti nesapratu, tāpēc mēs gājām tālāk. Radio mājā "The sound poets" vairākas stundas no vietas spēlēja savu dziesmu "Nāc līdzās". Ik pa brīdim kāds aizgāja aizkulisēs atpūsties, bet pārējie - palikušie turpināja spēlēt. Bija forši, mēs tur sabijām kādu pusstudnu un tad devāmies tālāk. Baznīcā, kas atrodas tieši blakus "Labajam krastam" likās, ka ir nelabā apsēsta. Jau pa gabalu no turienes bija dzirdami dārdieni, pa logiem zibinājās lillā un sarkanīgas gaismas. Ienākot iekšā, likās, ka te tik filmēt un pēc tam uzdot par nelebā dzīrēm. Tā sarkani- violetās gaismas, dārdoņa radīja tik nejauku atmosfēru, ka uzreiz arī gājām laukā.
Vēlāk pastaigājām pa Spīķeriem un promenādi un tad jau tieši 11:56 es kā Pelnrušķīte biju mājās. :) |
