.pilnīgi parasts riteņbrauciens #1.
4. - 5. maijs. rīga - pārogre - ķegums - salaspils - rīga. 110 km. es, ņikita, luīze, janels (krista, ēriks, kārlis, austriete un spānis)
neieslīgšu garos aprakstos, jo pārsvarā, protams, tas sastāvētu no minamies, minamies, minamies, dzeram, ēdam, čurājam. tikai daži atmiņu vērti momenti:
- ņikita: "mums pa ceļam būs tāds ļoti labs zemūdens [domāts - avots]"
- krista pēc pirmajiem 20 km: "es domāju, ka šis būs normāls riteņbrauciens - visi atbrauks ar sūdīgiem riteņiem un dzers, bet jums pat ir tērpi un mēs tiešām minamies. man sirds tūlīt apstāsies."
- es pēc mātes dabas apmeklējuma: "o, pačurāt šajā tērpā tiešām ir ērti - man tikai pilnībā jāizģērbjas."
- salielījāmies, ka mums ir savs varenais cirka numurs - sabučoties braucot ar riteņiem. kad demonstrējām, ieguvu nobrāztus ceļus un elkoni. protams, tā gadījās pirmo reizi. janels prasīja: "šitais ir tas, kas jāinstagramē?!"
- mani riteņšorti - dibens jutās kā braucot mikstajā zvilnī.
- otrās dienas pretvējš/sānvējš. es neieslīgšu detalizētos aprakstos tieši cik drausmīgi grūti bija (turklāt ne tikai man), tikai viena detaļa - jau pusceļā vienīgais, ko gribēju bija saritināties un aizmigt (pirms tam pavemjot un paraudot).
- jautājums - kāpēc ceļš ķegums - rīga visu laiku ved kalnup?! plus vienīgais normālais nobrauciens nesagādāja nekādu prieku, jo skat. punktu augstāk.
- ātra ķēdes saīsināšana uz ceļa. labi, ka blakus gadījās pamesta māja, kur atradām āmuru, naglas, cirvi, zāģi un lv karogu. protams, visi minētie priekšmeti nebija nepieciešami operācijas veikšanai.
- pedāļa noplīšana 50 m no salaspils stacijas (ritenim ar saīsināto ķēdi)
kopumā lielisks pasākums ^_^