ārprātīgo sapistās dzīves -

Es atkal sapratu to lielisko lietu, ka es varu censties un cerēt, bet tas nenotiks.

Muļķīgs sapnis. Bet es tiešām saprotu, ka nekad nekļūšu par rakstnieci. Nu nav man ta ķēriena. Ir kaut kādas lietas, kas varbūt sanāk labāk kā vidusmēram, bet, lai kļūtu par rakstnieku, ir jāpaceļas augstak par labākajiem vidusšķiras eksemplāriem, daudz, daudz augstāk.

Mana dienasgrāmata nekad nebūs apkārtējās vides novērošanas veicinātu ģeniālu atziņu kopums.

Bet tas nekas. Vienmēr varēšu strādāt par pavāri. Ja iemācīšos. Bet tagad es par to nedomāšu. Es esmu gatava 2.kursam vēsturniekos. Tad jau redzēs, kas ar manu dzīvi notiksies.