es pat ļoti spēju iztēloties mūs vecumdienās.
vīŗs būs kā viņa vectēvs - tāds prātīgs, nosvērts, inteliģents kungs. nebrīnīšos, ja profesors.
es kā viņa vecmāmiņa. trakā kundzīte, kas mierīgi var, piemēram, pārkrāsot koridori vīra prombūtnē (jo viņam nepatiks). kādā krāsā bija, melnā, ja? nu, vārdsakot, cilvēks-nemiers. :)

un nešķiet nereāli nevienā brīdī.