ir forši, ka Lieliskā reiz aizdeva savu dzelteno lietussargu. tagad vismaz saulaināk pa ielām pārvietoties.

un tomēr tomēr.. vakar pārdrukāju vienu rakstu par Mauriņu & sapratu, cik viņa vieda sieviete bijusi.
ja nav kur saknes aizmest, augšana ir neiespējama
tieši tāpēc tik svarīga ir tā piederības sajūta. un nevis piederēt kādai organizācijai vai draugu kopībai, jo tas ļauj attīstīties tikai vispusīgi. bet tā lielā back-up & ģimenes sajūta, kad zini, ka esi viens zobrats lielajā sistēmā & kad pat pamošanās no rīta ir kā sasniegums, lai visa lielā sistēma varētu darboties.. 3 vārdos - kad ir saknes.