Mūsu pieredzes mūs nodod..
šorīt dārziņā atvērtais rīts. Meita sajūsmināta, ka es biju klāt. Iemetu aci ikdienā. Rīta aplis, meita sparīgi atbild uz visiem jautājumiem, ir aktīva. Jā, tāda viņa ir. Novērtējuma kartītē - nav apguvusi matu ķemmēšanu un problēmu atrisināšanu bez fiziska spēka. Piekrītu. Pēc tam vingrošana, tur viņa arī spriņģo un izpildās, viss lieliski.
Noslēgumā vēl varam paspēlēties ar bērniem. Meita paņēm ārsta pribambasus, uzlika man galvā kroni un paziņoja, ka esmu slima princese. Jā, man sāp vēders. Klausījās plaušas, lika dziļi elpot, esot trokņi. Skatījās ausīs, viena aizpampusi un sārta. Slikti, slikti. Un tad sekoja mans sarkšanas brīdis. Meita paņem ķemmi un skaļā balsī paziņo, ka izķemmēšot man utis. Jā, esot pilna galva ar utiņām un utu oliņas un mazās utītes arī esot. Špricēja man zāles, kas palīdzēja.
Elpoju dziļi un centos saglabāt stingru seju..