Nenoliedzami vērtīga bija Klētnieka iemiesotā personības brīvību pavadošā uzdrīkstēšanās lemt savu likteni bez starpniekiem un par šo izvēli atbildēt. Bet dvēselei siltāks šķita secinājums (..): pats vērtīgākais dzīvē ir mājas, kur tevi augstsirdīgā mīļumā vienmēr gaidīs atpakaļ - arī tad, ja savulaik jaunības lecīgumā neatvadījies esi aizgājis iekarot lielo pasauli.
žēl, ka tās attiecības man ir tādas, kādas tās ir.
ko lai dara, ja divas aunapieres ar saviem pareizajiem viedokļiem satiekas?