paldies vilkam vienacim, kas atsūtīja sveicienus pūpolsvētkos
ar visu ieraušanos sevī & tā bijām pavisam aizmirsuši
kas nozīmē, ka pūpoļu mājās nebija
nācās esperimentēt
vīram arī kaltētā roze likās atbilstoša, jo doma taču laba :)
(un es biju bargā pērēja kundze :D)

toties vakar piezvanīja spulgace & teica, ka grib paizstaigāties
piedāvāja brīvdabas muzeju, es teicu, ka man alfu vajag
protams, ka gājām pa veikaliem
tas tomēr visnotaļ palīdz atslēgties
turpmāk zināšu, kāda terapija man nepieciešama
jo īpaši ja tā noslēdzas ar šampja dzeršanu

tātad šodien visticamāk uz ārzemju mākslas muzeju neaiziešu
ceru, ka vēl kādreiz man būs iespēja aphennot rokas
un paskatīties indiešu amatniekus

vesels kā pūpols!