kārtējo reizi lasu Rukšāni iekš SestDienas, un ir sajūta, ka par mani..
Dīvainā kārtā jau labu laiku, lasot viņas rakstus, tā jūtos.

"Rutīna? Manuprāt, šo vārdu ierasts uztvert pārlieku negatīvā noskaņā - kā nomācošu vienmuļību. Tajāpašā laikā piemirstot, ka rutīna pirmām kārtām ir "pieredzē izkopta prasme, veiklība; zināšānas, iemaņas". Šis skaidrojums ir ne tikai no svešvārdu vārdnīcas, bet arī no pašas dzīves. Nav nekā lieliskāka par izkoptu obligāto darbu rutīnu, jo tad viss nepieciešamais tiek nokārtots ātri, optimālā kārtībā un bez lieka stresa, tādējādi atstājot daudz vairāk vietas spontāno vēlmju apmierināšanai. Jo vienmērīgāks un ieeļļotāks bērnu, darbu, mājas rūpju ritms, jo vairāk laika savai un tuvāko emocionalitātei, garīgajām vajadzībām vai vienkārši kopā būšanai bezatlikumu variantā."

Reizēm pat žēl, ka neviens to man agrāk netika teicis.
Jo es citādāk nesaprotu, ja man tiešā tekstā nepasaka.

Laikam beidzot pār mani ir nākusi atklāsme.
Hi hi. :)
Ceru, ka ne par vēlu..