fui. nesen piefiksēju, ka manī mīt tas sasodītais vaimandieniņ-latvietis. vairākas reizes uz jautājumu, kā man iet atbildēju ar "labi, bet..."
un tie "bet" tādi pilnīgi bezjēdzīgi, nenozīmīgi. tomēr piekabināti, jo normālam latvietim taču dzīvē viss nenotiek uz urrā, vajag arī par kaut ko pavaidēt, pēc tāda "bet", iespējams, pat kolektīvi - nu, jā, nu, jā.. grūti.. tas nozīmē, ka nepavisam nav labi. centīšos vairāk domāt, ko un kā runāt. un iztikt bez "bet".
šodiena solās būt lieliska. ar rīta kafiju, beidzot ārdurvju nokrāsošanu, varbūt šujmašīnas padricelēšanu un vakariņu negatavošanu. jo ir pārpalikumi no
šīs debešķīgās vistiņfilejas. viegli, ātri pagatavojama ņamma.