| Ja reiz lauki bijuši, tad kas tāds pievelk. Un uz vecumu paliek arvien trakāk. Skaidrāks par skaidru, ka mani vecie nerullē. Bez tā, ka skaistākā vieta pasaulē, tā ir arī ļoti tāla vieta un ar nelabu karmu. Tāpēc zinu, ka man kaut kad noteikti būs sava ārpilsētas mājele. Kur pulcināt savus. Un vienkārši būt. Ar kādu mežu, pļavu un arī, iespējams, ūdeni. |