sāku lasīt rokupāciju. pirmās pārdesmit lpp aizgāja nemanot. neesmu tik veca kā Rudaks, tomēr tomēr.. atceros lenšu magnetafonus un mammas kolekciju, kuru kāds viņas tā laika boifrends ik pa laikam papildināja ar jauniem krājumiem. šķiet, tur bija pat DM. nekādīgi nevarēju saprast, kāpēc katra lenta jāliek polietilēna maisiņā pirms likšanas kārbā, tā taču neērti. beidzot uzzinu, ka tas, lai lentas nepārmirktu vai nepāržūtu. un radiola (?) spīdola, kur tika drillētas plates (mana favorītā ilgu laiku bija skroderdienas silmačos, 60to gadu sākuma ieraksts :) ).. biju jau aizmirsusi, ka Aiva Brauna videnē man angļu valodu mācīja. (un viņas stundas bija tiešām fantastiski aizraujošas, ne sausa grāmatas caurskatīšana. viņa kopēja rakstus par visādiem mūziķiem utml lietām, kas mums tajā laikā bija aktuālas, un tā to valodu mums iemānīja.) jūtūbē sameklēju viņu dziesmas. secināju, ka diži daudz mainījusies viņa nebija, pat frizūra +/- tā pati. dvēselīte uzdzen zosādu, cik laba. un šai teksts spēcīgs.
atgriežoties pie sākotnējās tēmas - jau tagad zinu, ka man tā grāmata ļoti, ļoti patiks.

jūtūbējot uzdūros arī no nedaudz citas operas šādam kaupera izpildījumam. labi. ļoti.
tikvien jāatzīstas, ka man jau gadiem ir viena 'a must see' lieta, ko tā arī neesmu realizējusi. neesmu redzējusi "vai viegli būt jaunam". katru reizi, kad tā ir rādīta tv vai kino, ir noticis Kaut Kas, kamdēļ nav sanācis. tāpat ir arī ar "turpinājumu".
(varbūt kāds zina, kur tāš filmas var dabūt apskatīties? dc++ nelietoju.)