Vakar vienubrīd, jau teicu, bija sajūta, ka atdodu savu pēdējo mazuli ar apziņu, ka man nekad vairs savu bēbju nebūs..
Ko lai dara, ja man patīk tie mazie murkšķi? =)
Bet zinu, ka viņš ir labās rokās. Pati pārliecinājos..

Nobirdināju lielo asaru, uzpīpēju miera pīpi.. Life goes on..
Vēl mājā palikušas pāris zvēra lentītes, bantītes, manas saskrāpētās rokas & atmiņas.

Braukšu ciemos. :))