Jūs mazdūšīgie,
tik padevīgi galvas noliecat,
kad garām aizslīd limuzīns,
kas pārvadā no vienas kafejnīcas otrā
tos, kas mūs par ubagiem un kropļiem pārvērtuši.
Pat sejā viņiem iespļaut baidāties —
un tomēr gribat drošsirdīgi būt,
ja noslaukāt no vaiga kauna dubļus
un dzīvot pieprasāt zem vecās saules!
Kaut aukstā istabā,
kaut skrandās,
kaut badā pamiruši -
apmeloti,
izsmieti,
tik dzīvot!
Vai jums gan drosmes nav
uz spēli visu likt: lai visu gūtu?
Ne ubagot, bet ņemt ar varu to, kas mūsu!

Austra Skujiņa (1909-1932)