Rammstein pārdzīvots. bija riktīgi labi. savā sēdvietā jutos kā lielmāte, varēju izgāzties ar vērienu. lielmātes sajūtas nedaudz pastiprināja (laikam. varbūt tomēr nē) koncerta beigās noskaidrotais fakts, ka sēdēju biš zem ušakova.
daudz interesantāk bija vērot, kā Rammstein ar katru dziesmu arvien vairāk un vairāk paņem publiku. kā cilvēkiem ar katru nākamo gabalu arvien vairāk aizbrauc jumts, līdz vienā brīdī gandrīz visi stāvvietās esošie ir liels paceltu, lēkājošu roku jūklis un arī lielākā daļa sēdvietās esošo ir kājās..
pozitīvas emocijas gūzmām. un nemaz arī ne tik ļoti aizkritušas ausis. un galīgi neapsvilinātas uzacis.