šodien darbā izvērsās diskusijas par tēmu seksuālā audzināšana. tam visam pamatā pujāta pulgotās papardes zieda filmas. respektīvi, viena no tām, kurā tiek stāstīts par to, kas īsti meitenes sagaida pie ginekologa.
atcerējos savu 8. klasi, kad man nebija ne mazākās nojautas, kas nu tur būs.. un klausījos pensijas vecuma sievietes spriedelējumos, ka tā filma pilnīgi bezjēdzīga, jo īsti nepastāsta, kas tur sagaida. ginekoloģe ļoti sakarīgi sniedz pamatinformāciju, paskaidrojot, ka var jautāt par dažādām ar pubertitāti saistītām lietām, detaļās neiedziļinoties. tas arī laikam bija tas, kas nepatika. nez. man šķiet, ka pamatinfo bija, uz konkrētākiem jautājumiem jāskatās attiecīgās situācijās.
jā, un tad vēl tās bažas par mūsdienu jauniešu tikumisko dzīvi. protams, ir jāmāca ne tikai drāzties pa labi & kreisi, bet arī jāstāsta par savstarpējām attiecībām utml. taču man šķiet, ka tam pirmām kārtām ir jānāk jau no ģimenes, tikai plika skola neko neiemācīs..
paplosījāmsies, pie kopsaucēja nenonācām. bet šī nu laikam ir tā tēma, kur katram savs viedoklis ir vispareizākais..