| šodiena man patika. pat ļoti. (taču es nejaudātu ilgtermiņā pavadīt ārpus mājām 12 intensīvas stundas pēc kārtas.) darbs kā jau darbs, bet pēc tam tā svētku programma - nedaudz koncerts, lai ir kultūras ķeksis, svečošana & daudzu draugu satikšana. vajadzēja man arī atpazīšanās elementus paņemt līdzi, bet no rīta kkā par to neiedomājos. nekas, nākamreiz. tas netraucēja kopābūšanai. un mājās.. uzsildīta upeņu sula ar kanēli & citronu. un sveces logā - kā bērnībā. šogad ir tik tik tāds saviļņojums & prasījās tās sveces. esmu patriotiski emocionāli noskaņots. sveiciens svētkos! (šis vēlējums man atgādina daudzus 18. novembra rītus, kad tas tūkstošiem reižu klusām, bet priecīgi atskan pie LU. ceru, ka šogad būs labi laikapstākļi un es varēšu atkal doties gājienā. tas ir to vērts.) |
un sveiciens svētkos arī tomēr ir kaut kas tāds tik ļoti parasts, bet ar kontekstu tik ļoti īpašs
un vēl mani sasildīja tās daudzās, daudzās svecītes, kas tur dega. sirdī sasildīja.