pamazām iestājas laiks, kad man sāk palikt par aukstu.. brr...
toties šorīt no rīta darbā konstatēju, ka mani nule ar drogu krāsām krāsotie mati ir tādā pašā tonī, kā manai kolēģei, kas iet pie frizieres, kas viņai ento krāsu kišmišu uz galvas taisa. bet stāsta morāle te drīzāk par to, ka 5 gadu laikā mēs, vienā kambarī sēdēdamas, esam ļoti ļoti viena no otras saiespaidojušās, ka vai nu.