tas, ka šorīt pamodos (un pēc tam nevarēju aizmigt) drīz pēc 5iem, liek par sevi manīt.
bet vēl vešu jāizmazgā. un šādas tādas lietas mājā jāapdara. un jauniepirkto grāmatu kaudzi jāpapēta...
pa kuru laiku lai to visu paspēj?

šodien pa ceļam uz mājām atcerējos, kā pagājušajā nedēļā par sevi sašokējos, kad gar saktas puķu tirgu nācu mājās. ieraudzīju savas mīļās mārtiņrozes, ieraudzīju cenu. un tad tā vietā, lai priecātos par skaistiem ziediem (par spīti tam, ka nepirkšu), uzreiz pirmā doma bjia - fui, cik dārgas. tāda attieksme pie laba gala nenovedīs.

toties tagad ir jauna nedēļa, vīrs no mājas prom izdabūts, visi vakari aizplānoti (tikvien, ka Kaimiņš laikam šovakar būs uzmetis), un visas pārējās labās lietas var notikt.