baseina pēcpusdienas publika krasi atšķiras no tās, kas tur apgrozās no rītiem. neviena paša pendža, ar ko čunčināt kopā. kkādi jaunieši. pēcskolas vecumā. atnākuši izlikt enerģiju. kkādi skolēni ar'. (nez, es saviem bērniem (kad nu tādi būs), šķiet, nejaudāšu apmaksāt turienes abonementu.) visā visumā peldēt rullē. tikai iet uz turieni/ nākt mājās ne. tas vējš..
no šībrīža mana mīļākā šokolāde mairs nav serenāde, bet gan miks batoniņos. drošvien to veselo lazdu riekstu dēļ.

un vēl.. tik tikko veicu mazu eksperimentu.
(atkāpe jeb priekšstāsts - nesen uzzināju, ka cipariņiem uz olām ir arī kāda tiešām tiešām nozīme, vismaz pašam pirmajam ciparam visā tajā virknē - cipars 3 marķējumā norāda, ka dējējvistas tiek turētas sprostos, cipars 2 norāda, ka dējējvistas tiek turētas kūtī, cipars 1 norāda, ka dējējvistas tiek turētas brīvos apstākļos, savukārt papildus cipars 0 norāda uz dējējvistu bioloģisko turēšanas veidu. lūk, visu laiku biju pirkusi sprostotās vistas, tāpēc pārmaiņas pēc nolēmu iegādāt laimīgāku vistu olas. veikalā gan toreiz bija šoks, jo tās, kas ar 1 apzīmētas, maksāja 2x dārgāk par pārējām. tad nu nācās palikt pie 2nieka.)
nu, un šodien uzvārīju vienu olu nr. 3 & vienu olu nr. 2. lai būtu pavisam objektīvs mans secinājums, vāroties olām sarkanie numuriņi ļoti veiksmīgi novārījās nost, tā ka ne vella vairs nevarēja pateikt. galu beigās.. abas olas garšoja pilnīgi vienādi, dzeltenumi bija pilnīgi vienādi. vārdsakot, nekādu atšķirību. tikvien, ka iekšas priecājas, ka ēdu nedaudz laimīgāku vistu olas. kādreiz intereses pēc būs jāpamēģina olas nr. 1. tām jābūt pavisam laimīgām.

uznāca miedziņš.. :)