tie Čehova stāsti, kas paķērās bibliotēkā, man neiet tomēr īsti pie sirds. it kā raitāka valoda par Dostojevski, bet tas saturs.. pārāk materiālisti visi cilvēki šajos stāstos. nu, jā, Idiots jau arī nebija nekāds pūkdupšu stāsts, kur viss ir labi, visi skraida zaļās pļavās & lēkā pa varavīksnēm, bet.. kaut kā vairāk tas cilvēks tipa lupināts, ne nu gluži viņa kiškas izārdītas, bet vismaz var mēģināt izdomāt, kāpēc kas ko dara, visādi priekš-, ap-, pa- stāsti, lai dotu to kopīgo noskaņu, a te - bladāc, bladāc, pāris lpp, un stāsts beidzies. galvenais varonis kārtējo reizi izrādījies merkantila būtne.
laikam problēma tajā, ka Čehova stāstos viņu ir krietni vairāk, kā vienā tādā Idiotā. tad pārņem sajūta, ka arī tagad visi tādi man apkārt.

ko lai lasa? kkādus Stīlas veidīgos lubu romānus galīgi negribu.
iekāriens uz Pračetu pārgājis. nesnen mēģināju saņemties pabeigt thud!, ko jau pirms laba laika iesāku, bet kkā nevedās. traki.